INICIATĪVA “LATVIJAS SKOLAS SOMA”

Latvijas skolas soma” ir valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem. Sākot ar 2018. gada septembri, tās ietvaros ikvienam skolēnam tiks nodrošināta iespēja izzināt un klātienē pieredzēt Latvijas kultūras un dabas vērtības, iepazīt dažādos laikos Latvijā radītās inovācijas un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus.

Iniciatīva „Latvijas skolas soma” veidota kā kompleksa, starpdisciplināra programma, kas apvieno resursus, lai stiprinātu jaunās paaudzes nacionālo identitāti, pilsoniskuma, valstiskās piederības apziņu un nacionālo identitāti, attīstītu kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci, paaugstinātu izglītības kvalitāti, kā arī mazinātu sociālo nevienlīdzību.

Programmas mērķis ir nodrošināt Latvijas skolas vecuma bērniem un jauniešiem valsts garantētās izglītības iegūšanas ietvaros iespēju klātienē pieredzēt Latviju, izzināt un iepazīt Latvijas vērtības, kultūrtelpu un attiecības dinamiskā un jēgpilnā darbībā, tādējādi spēcinot piederības sajūtu un valstisko identitāti.

2018. gada 28. novembrī Lazdonas pamatskolas skolēni Skolas somas ietvaros devās izglītojošā ekskursijā uz Rīgu, kur apmeklēja trīs apskates objektus – Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju un Brīvdabas muzeju.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā audzēkņiem bija iespēja darboties atbilstoši to vecumam, daloties trīs grupās. Pirmā grupa (1. – 4. klase) iepazinās ar bibliotēkas pastāvīgo izstādi “Grāmata Latvijā”, kā arī veica radošo aktivitāti “Ja es būtu grāmata”, kurā dalībniekiem bija iespēja pašiem veidot versiju kādas grāmatas stāsta turpinājumam. Arī audzēkņi no 5. – 7. klasei apskatīja izstādi “Grāmata Latvijā”, kas stāsta par Latvijas grāmatniecības vēsturi pasaules kontekstā. Pēc izstādes apskates audzēkņi darbojās radošajā grafikas darbnīcā, kurā iepazina bostonpreses vēsturi un darbības principus. Audzēkņiem no 8. – 9. klasei bija iespēja iepazīt bibliotēku, spēlējot kanonu spēli, kas dalībniekus izveda cauri visiem bibliotēkas stāviem, mudinot meklēt atbildes uz spēles jautājumiem un ielūkoties dažādās bibliotēkas nodaļās.

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā skolēni izbaudīja tematiskajā izstādē “Latvijas gadsimts” ietverto vēstures notikumu stāstu par Latvijas Republikas simts gadiem. Izstāde pārsteidza ar daudzveidību, plašo informācijas klāstu, iespējām klausīties, redzēt, izbaudīt un iejusties pagājušā gadsimta dzīvē. Skolēniem izstāde sniedza ieskaitu apskatīt savām acīm to, par ko vēstures stundās daudz lasīts, runāts, redzēts un dzirdēts. Papildus tematiskās izstādes aplūkošanai, skolēni iepazinās ar informāciju no senajiem laikiem līdz jaunākajiem laikiem Latvijas teritorijā.

Brīvdabas muzejā audzēkņi iepazina seno Kurzemes un Vidzemes zemnieka sētu, senās ēkas un mūsu senču paražas. Kurzemes saimnieka ēkas siltajās telpās skolēni klausījās stāstu par to, kā vienā telpā agrāk sadzīvoja ne tikai vienas ģimenes locekļi, bet arī kalpu ģimene ar bērniem. Audzēkņi uzzināja katras saimniecības ēkas nozīmi, apskatīja senos darbarīkus. Lai arī laika apstākļi bija auksti, skolēni izbaudīja būšanu brīvā dabā.

SĪKĀK PAR PROJEKTA INICIATĪVĀM VARAT IZLASĪT : SKOLAS SOMA

Ieslēdz zinātkāri!

 Iniciatīvas "Latvijas Skolas soma" ietvaros 7.maijā  Lazdonas pamatskolas skolēni apmeklēja ZINOO centru Cēsīs. Sākumskolas skolēnu grupa nodarbībā “Skaņa” iepazina skaņas veidošanos un esamību. Nodarbības laikā skolēni uzzināja, ka skaņa ir atrodama gandrīz visur vienīgi ne vakuumā. Bērni uzzināja, ka skaņu vislabāk vada stikla materiāls. Tā kļūst dzidra un izteiksmīga. Nodarbības laikā skolēni Zinoo centra vadītājas pavadībā aktīvi eksperimentēja un centās noskaidrot kādas skaņas vada katrs priekšmets nodarbības telpā. Uzzināja, ka ar skaņas palīdzību var arī vadīt mazus priekšmetus. Skolēni novēroja savos eksperimentos skaņas īpašības un ticēja tam ko paši novēroja eksperimentos. Skolēniem bija iespēja pašiem uzkonstruēt ksilofonu un pagatavoto mūzikas instrumentu izmēģināt darbībā. Skolēni ar aizrautību un interesi to arī darīja.

      Lazdonas pamatskolas 5. – 7.klases skolēni Zinātkāres centrā ZINOO darbojās nodarbībā „Inženiera izaicinājums”. Bērniem bija lieliska iespēja strādāt komandā, iejusties inženieru lomā un pieņemt izaicinājumu – uzbūvēt augstāko torni no ierobežotiem resursiem  (15 baltas lapas, šķēres, līmlenta).  Nodarbības sākumā katra komanda saņēma vērtīgus padomus no vadītājas.  Lai tornis stabili stāvētu un negāztos ir nepieciešami stipri pamati. Kā to paveikt? Tas nu palika katras komandas ziņā! Darba izpildei tika dotas 30 minūtes. Interesanti bija vērot katru komandu, kā skolēni sadarbojas un mēģina izveidot efektīvāko stratēģiju uzdevuma atrisināšanā. Lai gan neviena komanda nepārspēja „Inženiera izaicinājuma” rekordu, kas ir 3 metri, tomēr sasniegtie rezultāti katrai komandai ir vērā ņemami. Komanda „Pelēkie”, kuru pārstāvēja 5.klases skolnieki Kristers Punovskis, Reinis Rieksts un Niks Rukmanis uzrādīja vislabākos rezultātus, uzbūvējot  1,96 metrus augstu torni.

      Ar centra speciālistu atbalstu un izskaidrojumu skolēni padziļināja savas zināšanas un praksē izmēģināja, kā zinātniski pamatoti darbojas un redzamā un neredzamā veidā atklājas daudzas ikdienā lietojamas lietas. Zinātkāre ir ceļš uz zināšanām, bet zināšanas izskaidro brīnumus. Centrs “ZINOO” ir interaktīva, uz fizikas principiem balstīta ekspozīcija, kā arī liela aktīvā zona, kurā bērniem var izkustēties. ZINOO centrā skolēni apskatīja un izmēģināja piedāvātās interaktīvas ekspozīcijas, kā arī dažādas tehnoloģijas un pārbaudīja dabas likumus. Skolēni atzina, ka lai radītu jaunas lietas ir vajadzīgas pamatīgas zināšanas, neatlaidība, gribasspēks un prasme darboties komandā. Centra esošās ekspozīcijas palīdzēja skolēniem raisīt interesi, meklējot atbildes, izprast tās un baudīt izziņas prieku

VIESOŠANĀS NBS CĒSU  INSTRUKTORU SKOLĀ

7.maijā Lazdonas pamatskolas 1.-7.klašu skolēni devās uz Nacionālo bruņoto spēku        (NBS) Instruktoru skolu Cēsīs, kas ir Ministru kabineta dibināta NBS militārās izglītības iestāde profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu īstenošanai.

Mūs sagaidīja virsseržante Aija Gaigala, kas pastāstīja, ka Instruktoru skolā notiek NBS vienību instruktoru apmācība un karavīru militāri profesionālā izglītošana. Uzzinājām, ka instruktoru skola dibināta 2000.gada 1.novembrī uz Zemessardzes kājnieku mācību centra bāzes. Iepazināmies ar Instruktoru skolas kareivju dienas režīmu, mācību un atpūtas telpām. Skolēni uzzināja kādas rakstura īpašības nepieciešamas karavīriem – augsta pienākuma apziņa un lojalitāti, disciplinētība u.c.

Ikviens varēja uzdot jautājumus par karavīra dzīvi, nepieciešamām zināšanām un iemaņām, lai pēc apmācības beigšanas patstāvīgi spētu apmācīt personālu attiecīgajā līmenī, kā arī ieņemt instruktora amatus dažādās NBS vienībās. Skolēni atzina, ka bija ļoti interesanti un noderīgi, it īpaši tiem, kuriem ir nopietni mērķi izvēlēties Militāro karjeru.

Virsseržante Aija Gaigala pastāstīja arī par dienesta iespējām un studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Bruņoto spēku karavīri – virsnieki, instruktori un kareivji – savus tiešos amata pienākumus pilda vairāk nekā 30 funkcionālajās jomās un teju 170 specialitātēs. Piedāvājot tik plašu nodarbinātības jomu un specialitāšu klāstu, iespēja veidot militāro karjeru bruņotajos spēkos tiek dota gan tiem, kuri ieguvuši tikai pamatizglītību, gan arī tiem, kuri ieguvuši vidējo un augstāko izglītību vai apguvuši kādu bruņotajiem spēkiem nepieciešamu arodu profesionālās izglītības iestādēs. Kareivja profesiju, kas ir arī militārās karjeras sākumposms, var apgūt arī Kājnieku skolā Alūksnē. 

MEŽA ILGTSPĒJA

25. aprīlī, Lazdonas pamatskolas skolēni kopā ar skolotājām meža darbinieku vadībā devās uz Madonas novada Smeceres silu. Laiks bija pasākumam labvēlīgs, jo siltie saules stari tā vien aicināja doties dabā.  AS „Latvijas valsts meži” darbinieki  mudināja skolēnus iepazīt un izzināt mežu, vērot kā mainās mežs atkarībā no tā kādu ietekmi uz to atstāj cilvēka rīcība. Jāuzteic „Latvijas valsts meži” darbinieku komanda, kas bija rūpīgi izplānojusi pasākumu norisi un raisīja skolēnos interesi aktīvi darboties. Ejot pa meža ceļiem un takām tika uzsvērts, ka vidē izmestie atkritumi ir bīstami meža dzīvniekiem, kā arī piesārņo meža vidi, dažkārt veicinot pat aizsargājamu sugu izmiršanu. Lai dotu savu ieguldījumu meža vides saglabāšanā  skolēni sadalījās grupās un meža darbinieku vadībā sakopa ceļmalas Smeceres sila mežā. Priecēja skolēnu pozitīvā attieksme un vēlēšanās darbu padarīt labi. Patīkama bija skolēnu teiktā atziņa pēc darba, ka paši gan mežā atkritumus nemetīs. Pārdomājot paveikto, nācās secināt, ka diemžēl darba nav kļuvis mazāk. Šogad savācām aptuveni 2 m3 atkritumu.  Neviļus nākas domāt - kāpēc tā? Vai tiešām izmest mežā nederīgas lietas ir vieglāk nekā  tam paredzētajos konteineros? Bet varbūt ne visai veiksmīga ir mūsu atkritumu apsaimniekošanas politika? Mums gribētos, lai atkritumu dzimtajā vietā kļūst aizvien mazāk. Centīsimies kļūt apzinīgāki, jo katram patīk uzturēties sakoptā vidē. Paldies „Latvijas valsts meži”  darbiniekiem par aktīvās atpūtas un darba  mācībstundu.

                                         3D – RADI LATVIJAI!

27.marta pēcpusdienā Lazdonas pamatskolas 5.klases skolnieki kopā ar klases audzinātāju devās uz Madonas bibliotēku, kur darbojās nodarbībā „3D – radi Latvijai!”  Bibliotēkas darbiniece skolēniem rādīja Da Vinci 3D Pen pildspalvas un stāstīja kā ar tām var darboties, ko tās spēj paveikt, ja ar to darbojas cilvēks, kuram ir bagāta iztēle un zināšanas. Pildspalva ir maza, vienkārša un diezgan iespaidīga. Tas ir reāls 3D printeris, kas izveidots kā rakstāmrīks. Jautri, ātri, vienkārši un arī izglītojoši. Sarežģītākus objektus var veidot, lejupielādējot šablonus no interneta. Sākotnēji veido objektu plaknē, vēlāk to samontē, izmantojot 3D pildspalvu, un iegūst trīs dimensiju objektu. Darbojoties ar 3D pildspalvu skolēni atraisa savu radošumu, vienlaicīgi gūstot jaunas zināšanas- piemēram zīmējot latviskos simbolus uzzina par latvisko dzīvesziņu,  senlatviešu sadzīvi u.c.

ATMIŅU STĀSTI PAR BARIKĀDĒM

16.janvāra pēcpusdienā Lazdonas pamatskolas 5.-6.klašu skolēni devas uz Madonas bibliotēku ar uzdevumu rast atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar 1991.gada janvāra mēneša notikumiem Latvijā.  Kopš 1991.gada janvāra barikādēm ir pagājis krietns laiks un ir izaugusi jauna paaudze, kura par šo laiku uzzina no masu mēdijiem vai aculiecinieku stāstītā. Izglītojošā nodarbībā Madonas bibliotēkas darbiniece L.Fiļipova ieskicēja notikumu hronoloģiju, kad situācija valstī mainījās ne pa dienām, bet pa stundām. Skolēni noskatījās video filmu par Gvido Zvaigznes lomu un dalību barikāžu laikā, lasīja Madonas novada iedzīvotāju pierakstītos atmiņu stāstus par dalību tā laika notikumos. Skolēni atzina, ka ikviens video sižetos redzētais vai izlasītais stāsts ir emocijām un cilvēku līdzpārdzīvojumiem bagāts. Kavēšanās atmiņās par notikumiem pirms tik daudziem gadiem katru stāstu veidoja dziļi personisku, katram barikāžu dalībniekam bija savs, dziļāk atmiņās palikušais to laiku notikumu atspulgs. Ļoti atzinīgi skolēni izteicās par barikāžu dalībnieku atmiņu piemiņas izveidoto grāmatu, uzsverot tās galveno vērtību — pierakstītajās atmiņās nepastarpinātā veidā izpaužas barikāžu tiešo, no tautas nākušo ierindas dalībnieku redzētais un pārdzīvotais.

************************************

2018. gada 28. novembrī Lazdonas pamatskolas skolēni PROGRAMMAS "Skolas soma"  ietvaros devās izglītojošā ekskursijā uz Rīgu, kur apmeklēja trīs apskates objektus – Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju un Brīvdabas muzeju.

 LATVIJAS NACIONĀLAJĀ BIBLIOTĒKĀ

Pirmais apskates objekts – Latvijas nacionālā bibliotēka (LNB), tautā saukta par Gaismas pili. Latvijas nacionālā bibliotēka uzcelta 2014.gadā pēc latviešu izcelsmes arhitekta Gunāra Birkerta (ASV) projekta. Latvijas nacionālajā bibliotēkā tikām sadalīti divās grupās un gidu pavadībā devāmies ekskursijā pa bibliotēku.

Ekskursijas laikā uzzinājām, ka Latvijas nacionālā bibliotēkā strādā 200 darbinieku, ka vairāk nekā 4 miljoni vienību lielais krājums aptver visas zinātņu nozares, ka bibliotēkas lasītājiem pieejami speciālie krājumi – retās grāmatas, rokraksti, Letonikas un Baltijas centra kolekcijas, māksla un mūzika, skaņu ieraksti, attēli, izdevumi, sīkie iespieddarbi, kartes. Visu uzmanību saistīja viens no ēkas centrālajiem elementiem – Tautas grāmatu plaukts. Tā ir stikla konstrukcija piecu stāvu augstumā, kur glabājas bibliotēkai dāvinātās grāmatas ar tajā ierakstītajiem dāvinātāju vēstījumiem vai personīgajiem stāstiem, kas veido mūsu kultūru un vēsturi. Visiem skolēniem tika dota iespēja apmeklēt “skolēnu žūrijas” telpu, klātienē apskatīt “Dainu skapi”, vismazāko, vislielāko, vissmagāko grāmatu un vecās, retās grāmatas un visgarāko karogu Rīgā, kurš izvietots bibliotēkas kāpnēs.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā skolēni bija sajūsmā par plašajām telpām. Daudzi no bērniem atzina, ka šajā bibliotēkā ir pirmo reizi. Bērni ar interesi pētīja grāmatu pirmsākumu vēsturi. Pētīja no kādiem materiāliem tika veidotas pirmās grāmatas un mūsdienu grāmatas, kā arī mēģināja grāmatas sasmaržot. Bērnus ļoti aizkustināja digitālā pasaku grāmata ar skaņām, kuras nosaukums bija “Iejūties pasakā”. Izzinājām arī seno rakstību grāmatās. Apmeklējām arī iespiešanas darbnīcu, kur bērni aktīvi un radoši varēja darboties. Uzzinājām arī kā tika pirmās grāmatas iespiestas un kādā veidā.      / Skolotāja I.Biķerniece 

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā audzēkņiem bija iespēja darboties atbilstoši to vecumam, daloties trīs grupās. Pirmā grupa (1. – 4. klase) iepazinās ar bibliotēkas pastāvīgo izstādi “Grāmata Latvijā”, kā arī veica radošo aktivitāti “Ja es būtu grāmata”, kurā dalībniekiem bija iespēja pašiem veidot versiju kādas grāmatas stāsta turpinājumam.

LNB pastāvīgā ekspozīcija  "Grāmata Latvijā" sniedza ieskatu Latvijas grāmatniecības vēsturē pasaules kultūrvēstures kontekstā. Apmeklētājus ekspozīcijā sagaidīja  dažādām vecumu grupām piemēroti interaktīvi uzdevumi, vizuāli pārsteigumi un unikāli priekšmeti ar aizraujošiem stāstiem. Ceļojums ekspozīcijā "Grāmata Latvijā" ar āķīgu un aizraujošu uzdevumu grāmatiņu. Ar uzdevumu grāmatiņas palīdzību skolēni iepazina  ekspozīciju, spēja tajā orientēties, gan patstāvīgi, gan grupās rada atbildes uz dažādiem jautājumiem par grāmatu attīstības vēsturi, grāmatu formu un sastāvdaļām, kā arī pārdomāja grāmatu nozīmi savā dzīvē. Mācoties atlasīt informāciju, skolēni vingrinājās teksta analīzes, sadarbības un radošuma prasmēs.  Nodarbības vadītāja, ņemot talkā izdevniecības “Liels un mazs” izdoto Žozē Žorži Letrija grāmatu  “Ja es būtu grāmata”, rosināja skolēnus iepazīt grāmatu kā draugu un atklāt sev ekspozīciju “Grāmata Latvijā”. Virtakas klasē, piedāvāja praktisku darbošanos, kurā dalībniekiem bija iespēja pašiem veidot savu versiju kādam grāmatas stāsta turpinājumam. Nodarbību lieliski papildināja literatūras, mākslas, latviešu valodas un dizaina jomas zināšanas un prasmes.

Arī audzēkņi no 5. – 7. klasei apskatīja izstādi “Grāmata Latvijā”, kas stāsta par Latvijas grāmatniecības vēsturi pasaules kontekstā. Pēc izstādes apskates audzēkņi darbojās radošajā grafikas darbnīcā, kurā iepazina bostonpreses vēsturi un darbības principus. Audzēkņiem no 8. – 9. klasei bija iespēja iepazīt bibliotēku, spēlējot kanonu spēli, kas dalībniekus izveda cauri visiem bibliotēkas stāviem, mudinot meklēt atbildes uz spēles jautājumiem un ielūkoties dažādās bibliotēkas nodaļās.     / Skolotāja Līvija Levinska /

LATVIJAS NACIONĀLAJĀ VĒSTURES MUZEJĀ 

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā skolēni izbaudīja tematiskajā izstādē “Latvijas gadsimts” ietverto vēstures notikumu stāstu par Latvijas Republikas simts gadiem. Izstāde pārsteidza ar daudzveidību, plašo informācijas klāstu, iespējām klausīties, redzēt, izbaudīt un iejusties pagājušā gadsimta dzīvē. Skolēniem izstāde sniedza ieskaitu apskatīt savām acīm to, par ko vēstures stundās daudz lasīts, runāts, redzēts un dzirdēts. Papildus tematiskās izstādes aplūkošanai, skolēni iepazinās ar informāciju no senajiem laikiem līdz jaunākajiem laikiem Latvijas teritorijā. 

Latvijas valsts pastāvēšanas simts gadi izstādē “Latvijas gadsimts” raksturoti kā nemitīgas mainības un reizē arī pēctecības stāsts – sarežģīts, daudzveidīgs, nereti pretrunīgs dažādu politisko nosacījumu apstākļos. Izstādes veidotāji tiekušies rast atbildi, kā mainījusies Latvijas idejas nozīme vairāk kā simts gadu garumā. Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gadā jaunlatviešu radītā poētiskā Latvijas ideāla vietā deva Latvijas jēdzienam jaunu būtību, – tā kļuva par valsti, starptautiski atzītu nācijas suverenitātes faktu. Starpkaru gados Latvija tapa par jauncelsmes ideālu. Pēc Latvijas okupācijas totalitārie režīmi centās izdzēst agrāko priekšstatu par Latviju, pakļaujot to radikālai pārinterpretācijai. Latvija kļuva par aizliegtu ideālu un varēja pastāvēt katra personīgajā telpā. Trešās atmodas laikā Latvija atkal varēja atjaunot valstisko neatkarību. Izstādē rādīti ne tikai Latvijas valstiskuma uzplaukuma periodi, bet arī traģiskie, neskaidrības un krīzes posmi, jo tie ne mazāk būtiski raksturo Latvijas izjūtu, un ir atstājuši nospiedumus mūsdienu sabiedrībā.

Dizainu izstādei veidojis starptautiski godalgotais dizaina birojs H2E, kuru vada mākslinieki Inguna un Holgers Eleri. Izstādei ir sava mājas lapa www.latvijasgadsimts.lv. Par tās populārāko sadaļu ir kļuvis Gadsimta albums – virtuāla attēlu galerija, kurā joprojām ikviens aicināts pievienot savas personīgās, dzimtas vai darba fotogrāfijas par būtiskiem notikumiem, cilvēkiem un vietām, kopā veidojot Latvijas vēstures panorāmu, sākot no 1914. un beidzot ar 2018. gadu. Gadsimta albumā ievietotās fotogrāfijas aplūkojamas arī uz ekrāna izstādes pēdējā zālē.                                                   / Skolotāja Līvija Levinska / 

LATVIJAS   ETNOGRĀFISKAJĀ BRĪVDABAS MUZEJĀ

Brīvdabas muzejā audzēkņi iepazina seno Kurzemes un Vidzemes zemnieka sētu, senās ēkas un mūsu senču paražas. Kurzemes saimnieka ēkas siltajās telpās skolēni klausījās stāstu par to, kā vienā telpā agrāk sadzīvoja ne tikai vienas ģimenes locekļi, bet arī kalpu ģimene ar bērniem. Audzēkņi uzzināja katras saimniecības ēkas nozīmi, apskatīja senos darbarīkus. Ekskursijas laikā skolēni apmeklēja  vidēji turīgu Kurzemes zemnieka sētu. Viņi iepazinās ar senajiem latviešu rakstiem, ko lietoja ēku, darbarīku, mājas iedzīves priekšmetu un audumu rotāšanai, tiks atklāta rakstu saistība ar seno latviešu ticību. Skolēni arī guva priekšstatu par mājas dzīvi šajās saimniecībās. Kurzemes zemnieka sētā varēja iepazīties ar meitu un dēlu mantojumu, uzzināt gan to, kā meitas darināja pūru, kur to glabāja, gan arī to, kāds bija pārtikušas saimniekmeitas pūrs Rucavā un Nīcā 1905. g. Skolēni apskatīs māju, laidaru, klēti, pirti. Skolotāja Līvija Levinska /

Ienākot brīvdabas muzejā, skolēni iepazinās ar 17. - 20. gs. vēsturiskajām cetlnēm no visiem Latvijas novadiem. Muzejā izveidotas latviešu zemnieku, amatnieku un zvejnieku sētas. Tāpat ir apskatāmi sadzīves un darba priekšmeti, interjera iekārtojums, kas raksturīgs attiecīgajam laika posmam, novadam un mājas saimnieku nodarbošanai.Skolēni iepazinās ar 18., 19. gs. izmantotajiem galvenajiem zemnieka darba rīkiem (spīļarkls, koka ecēšas, vienlemeša dzelzs arkls, dzelzs tapu un ķepu ecēšas), siena un labības pļaušanas rīkiem (garkāta izkapts, vienroce), kulšanas rīkiem (sprigulis, vētījamie sieti), kuļmašīnu un lokomobili. Viņi uzzināja par svētkiem, kas saistīti ar ražas novākšanu, to, kādus lopus audzējuši latviešu zemnieki. Skolēni Kurzemes zemnieka sētā apskatīja laidaru, Vidzemes zemnieka sētā – kūti un riju, pie Zemgales rijas aplūkos tur novietoto lokomobili un kuļmašīnu. Skolēniem vislabāk patika pabūt koka baznīcā, kur bija ļoti skaisti griestu gleznojumi - attēlots 21 eņģelis. Pabijām arī saimnieku mājās, kur uzzinājām, kā saimnieki sadzīvoja ar kalpiem vienā lielā istabā. Kā atklājās, tādā istabā dzīvoja pat 15 cilvēku, kur katram bija savi pienākumi, arī pašiem mazākajiem. Interesanti šķita vērot atšķirīgās ēkas novadu ietvaros. Aplūkojām melno pirtiņu, redzējām dažādas saimniecības ēkas - klēti, riju un kūti. Ieraudzītais un uzzinātais pārsteidza ar to, cik darbīgi un zinoši bijuši cilvēki arī 17., 18.gs. Ekskursijas noslēgumā skolēni labprāt izmantoja brīvdabas muzeja plašo teritoriju, kur izstaigāties.   / Skolotāja Laimdota Vilciņa /
Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .